2A_08: Manas Sirds mazo pērlīt, nāc, paslēpies Manās rokās, tu, kuru jau sen gaidu. Cik Es esmu laimīgs, redzot, ka tu atzīsti savu niecīgumu, trauslumu, vājumu, ievainojamību un bezspēcību! Tikai tad Es varu pieglaust tavu sirdi pie Savējās un izliet tajā Ugunīgas Mīlestības straumi.