1F_31: Mans bērns, tu esi izredzēts nevis tādēļ, lai pasaules acīs būtu liels un varens, bet lai tās acīs būtu mazs, pavisam maziņš, un iegūtu varu pār Tēva Sirdi. Es tevi maigi mīlu.

1A_26: Mans bērns, Es vēlos, lai tu būtu pilnīgi šķīsts, bet saviem spēkiem tev tas nav iespējams. Es šķīstīju, ja tu piekrīti. Tas ir Mans darbs, ne tavējais. Nekad neaizmirsti, ka Es tevi mīlu.

1D_20: Mans bērns, tu esi visu atdevis Man; kāpēc tu atkal cel sev plecos problēmu, kas tagad ir Manējā? Tev tikai jābūt pašreizējās problēmas lieciniekam, tā jāpieņem, jāuztic Man, jārīkojas saskaņā ar Manu iedvesmu un jāvēro, kā Es to atrisināšu. Es tevi mīlu.

1C_06: Mans nabaga maziņais, Mana nabaga maziņā, nāc paslēpies Manās rokās. Es gribu tevi pieglaust pie Savas Sirds. Gribu tevī izliet Mīlestības straumi; vienīgi ar Mīlestības palīdzību Es varu izkausēt tavas bailes un pārcirst tavas saites. Ik reizi, kad tevi pārņem šīs bailes, ieej vēl vairāk sevī, nokāp vēl dziļāk, lai sastaptu Mani. Es tevi mīlu.

1A_37: Mans bērns, ļauj Mīlestībai rūpēties par tevi un nodod Tēva Žēlsirdības ziņā to, kas tev nepatīk, vienalga, sevī vai citos. Tu esi pārāk mazs, lai pats spētu mainīties, kur nu vēl mainīt citus. Taču Mīlestība vēlas mainīt un šķīstīt visu.

2A_24: Mans bērns, no Mana kapa pār visu zemi izplūda jauna dzīvība, kamēr Mani vajātāji domāja, ka ir uzvarējuši. Lāzara miesa jau bija sākusi trūdēt, kad Es viņu piecēlu no miroņiem. Es vēlos, lai šie fakti dziļi iespiestos tavā apziņā, jo tie tev māca, cik tālu jāsniedzas tavai cerībai un ticībai. Atceries, ka pagātnes fakti, uz kuriem balstās tava ticība, varenā spēkā parādījās no šķietamas vispārējas neveiksmes.

2B_03: Mans maziņais, Mana maziņā, jaunais radījums, kurš veidojas tevī, pastāvīgi atrodas slavēšanas, pielūgsmes un pateicības stāvoklī. Tas paliek gavilēs, jo zina, ka jebkādas nepatikšanas, ciešanas, slimības vai citi pārbaudījumi veicina tā šķīstīšanu.

1E_28: Mans bērns, jā, Es dzirdēju tavu lūgšanu. Es padaru to par Savējo un lieku Tēva priekšā, lai tā tiktu uzklausīta... Tam vai tai, kurš liek savu paļāvību uz Dievu, īstu pārbaudījumu nemaz nav, ir tikai izdevības drīzāk kļūt par Mīlestību, kā dēļ ikviena cilvēciska būtne ir radīta.

2B_25: Mans maziņais, Mana maziņā, tu tiki radīts/a ar Tēva Mīlestības saucienu, un, tā kā esi izjutis/usi šo Mīlestību savas radīšanas brīdī, kopš tā laika tevī joprojām mājo slāpes pēc Mīlestības. Atzīstot un pieņemot Mīlestību, ko Es šai mirklī tevī izleju, tu veldzējies no paša Mīlestības Avota, kas remdē tavas slāpes.

1C_29: Mans bērns, nebīsties, tu esi atradis žēlastību Manās acīs, un Es esmu ar tevi. Lai tava sirds paliek pievērsta Man, tad tu atradīsi Mieru, Prieku un Mīlestību, vienalga kas arī notiktu tavā apkārtnē. Neaizmirsti, ka svarīgas ir tavas attiecības ar Mani, nevis citu cilvēku reakcija, izturēšanās vai temperaments.